Аннотация
Raksts veltīts eitanāzijas pieļaujamības aspektu izpētei, ievērojot Kazahstānas tiesību tradīcijas un pasaules valstu pieredzi. Aiz līdzjūtības izdarīta asistēšana nedziedināmi slima cilvēka pašnāvībai novērš slimības radītas bezjēdzīgas ciešanas. Vienlaikus pastāv daudzas ētiska, tiesiska un medicīniska rakstura problēmas. Juridiski šis jautājums ir daudzšķautņains, jo tiesību normu piemērošanai nepieciešami objektīvi kritēriji, bet eitanāzijas gadījumā nākas operēt ar daudziem subjektīvi vērtējamiem kritērijiem. Pakļaujot citu cilvēku nāvei, vienmēr pastāv ļaunprātīgas rīcības risks. Nobeigumā secināts, ka daudzas valstis neatbalsta eitanāzijas legalizēšanu, uzskatot, ka vairāk jāattīsta paliatīvā aprūpe, kā arī par šiem jautājumiem jāizglīto mediķi un sabiedrība.